Diskursu badak husi SE Sr. Yoshitaka Hanada, Embaixador Japaun

Transkript

Diskursu badak husi SE Sr. Yoshitaka Hanada, Embaixador Japaun
Diskursu badak husi S.E. Sr. Yoshitaka Hanada,
Embaixador Japaun ba Timor-Leste iha Seremonia
Inagurasaun Instalasaun Sistema Fornesementu Bee Mos
iha Suku Baboe Craik, Sub-distritu Atsabe,
Distritu Ermera
16 Junu, 2014
Bondia,
Ksolok boot tebes mai hau ohin loron iha ne’e hodi selebra
finalizasaun ba “Projetu Rehabilitasaun Sistema Fornesementu Bee
Mos iha Suku Baboe Craic, Sub-distritu Atsabe, Distritu Ermera”.
Desde tinan rihun rua (2000), Governu Japaun hamutuk ona ho
povu Timor-Leste, liu-liu iha area rural, liu husi skema Fundu
Aistensia ba Seguransa Humana ba Komunidade Sira iha Area Rural
(GGP). Ami halo ona projetu hamutuk walu nulu (80) resin ho
skema ida ne’e iha area oin-oin iha Distritu Sanulu Resin Tolu (13)
iha Timor-Leste. Hau kontenti tebes atu hatutan ami nia
kooperasaun iha Suku Baboe Craic, Sub-distritu Atsabe ba benefisiu
ema hotu iha suku laran liu husi fornesementu bee mos ida ne’e.
Ho fundu ida ne’e, instala ona kanu ba bee mos kilo metru walu
pontu, lima (8.5 km) liu husi ONG Fundasaun Tuna Mutin (ツナ・ムテ
ィン) husi bee matan to’o iha komunidade. Agora, torneira rua nulu
resin lima (25) inklui rehabilitasaun walu (8) ne’ebe, bele fornese
bee mos ho seguru ba povu iha Suku Baboe Craik. Ema sira iha suku
laran, liu-liu feto no labarik la kleur tan sei la persija lori jergen
masa ne’ebe todan loron-loron. Ami kontenti tebes katak, projetu
ida ne’e iha impaktu direta ba iha hadia vida moris loron-loron ba
ema liu rihun ida atus hat (1,400) iha suku ida nee. Ami espera katak
sistema fornesemntu bee mos ida ne’e sei uza iha tempu naruk ho
manutensaun ne’ebe diak no lolos husi komunidade rasik, no sai
hanesan memoria simbolu amizade ida entre povu Japaun no
Timor-Leste.
Iha okasiaun ida ne’e, hau hakarak hato’o hau nia agradesimentu
sinseru liu-liu ba S.E. Sr. Fernando Lasama de Araujo, Vise Primeiru
Ministru ne’ebe atende no selebra hamutuk seremonia ida ne’e.
Atu konklui, hau hakarak hato’o dala ida tan hau nia agradesimentu
ba imi hotu ne’ebe ohin loron iha ne’e hanesan sasin ba finalizasaun
projetu ida ne’e.
Obrigado barak.
(Remata)

Benzer belgeler

East Timor - geo-ref.net Consulting

East Timor - geo-ref.net Consulting < 20 Persons by km² 20 - 39,9 Persons by km² 40 - 69,9 Persons by km² 70 - 99,9 Persons by km² 100 - 199,9 Persons by km² 200 - 999,9 Persons by km² > 1000 Persons by km²

Detaylı

Ž ŠšÚ - Beyoğlu Belediyesi

Ž ŠšÚ - Beyoğlu Belediyesi SOkQÕQGDEXE|OJHGHELU\DSÕJ|UOU DQFDN\DSÕPHVFLWWHQ]L\DGHVLYLOELU \DSÕL]OHQLPLYHUPHNWHGLU )DWLK6XOWDQ0HKPHG¶HDLWYDN¿\HGH 2NPH\GDQÕ0H\GDQÕ7vUYH\D 'HUJkKÕ7vUHQGH]kQNHOLPHO...

Detaylı

mastru

mastru Governu hala’o sorumutu iha loron Tersa ne’e, loron 10 fulan Dezembru tinan 2013, iha sala sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu Dili no aprova ona: 1. Lutu Nasionál hodi Fó Onra ba ...

Detaylı

CTIS310 Industrial Training (2013-2014 Spring) quotas formed by

CTIS310 Industrial Training (2013-2014 Spring) quotas formed by CTIS310 Industrial Training (2013-2014 Spring) quotas formed by CTIS Department (in case you may need) Students who couldn't find a company yet: You can apply to the following quotas by sending you...

Detaylı